Kā runāt ar cilvēku ar demenci: 12 padomi ikdienai
Demence maina ne tikai atmiņu, bet arī sarunu. Šeit ir 12 vienkārši paņēmieni, frāžu piemēri grūtiem brīžiem un vietas Rīgā, kur tuvinieki var saņemt atbalstu.
Īsumā
- Runājiet klusā, gaišā vietā, acu līmenī, īsos teikumos un pa vienai domai.
- Atvērta jautājuma vietā piedāvājiet izvēli no diviem variantiem un nepārbaudiet atmiņu ar „Atceries?“.
- Nestrīdieties par faktiem bez vajadzības — atbildiet uz sajūtu, kas slēpjas aiz vārdiem.
- Ja pacietība beidzas, uz brīdi izejiet no istabas un atgriezieties vēlāk.
- Rīgā tuviniekiem ir bezmaksas Konsultatīvais centrs demences jautājumos ar atbalsta grupām un seši dienas centri, kas ļauj atvilkt elpu.
Kā runāt ar cilvēku ar demenci? Mierīgi, klusā vietā, acu līmenī, īsos teikumos un pa vienai domai. Piedāvājiet izvēli, nevis atvērtus jautājumus, nepārbaudiet atmiņu un nestrīdieties par faktiem. Svarīgāk par to, vai viņš atceras pareizi, ir tas, lai viņš pēc sarunas justos droši.
Tālāk — 12 konkrēti padomi, no kuriem daudzi balstās uz Lielbritānijas Alcheimera biedrības (Alzheimer’s Society) ieteikumiem saziņai, frāžu piemēri grūtiem brīžiem un vietas Rīgā, kur tuvinieki var saņemt atbalstu.
Kāpēc mainās saziņa ar cilvēku ar demenci
Latvijā ar demenci dzīvo ap 38 000 cilvēku, un liela daļa gadījumu netiek diagnosticēta. Tāpēc daudzas ģimenes ar pārmaiņām sarunā saskaras vēl pirms tam, kad slimība ir nosaukta vārdā. Ja vēl nezināt, vai tā ir demence, sāciet ar rakstu par demences pirmajām pazīmēm.
Demence skar ne tikai atmiņu, bet arī spriestspēju, runu un orientēšanos. Cilvēkam kļūst grūti izteikties, atrast vajadzīgo vārdu, izsekot garam teikumam vai sarunai, kurā runā vairāki. Tas nav spīts un nav slinkums. Līdz ar to mainās sarunas mērķis: vairs nevis noskaidrot, kam taisnība, bet gan palīdzēt viņam justies drošam un sadzirdētam.
12 padomi: kā runāt ar cilvēku ar demenci
Šie padomi palīdz saprast arī to, kā izturēties pret cilvēku ar demenci ikdienā. Tālāk minētās frāzes ir piemēri, nevis reālu cilvēku citāti. Pielāgojiet tās savai ģimenei un tam, kā jūs parasti runājat.
1. Izvēlieties klusu un gaišu vietu
Izslēdziet televizoru vai radio un runājiet telpā, kur nav citu sarunu. Troksnis fonā nozīmē, ka cilvēkam jāseko līdzi visam uzreiz. Gaišā telpā viņš labāk redz jūsu seju un to, ko jūs rādāt. Svarīgām tēmām izvēlieties dienas laiku, kad tuvinieks parasti ir mundrāks, nevis brīdi, kad viņš ir noguris vai izsalcis.
2. Runājiet acu līmenī
Ja tuvinieks sēž, apsēdieties arī jūs — pretī, nevis stāviet virs viņa. Paskatieties viņam acīs un sāciet ar uzrunu, piemēram: „Mammu, tā esmu es, tava meita.“ Tā viņam nav jāmin, kas runā. Runājiet skaidri un mierīgi, bet nepaceliet balsi — skaļums neaizstāj sapratni.
3. Īsi teikumi, pa vienai domai
Garš teikums ar trim soļiem ir grūti izsekojams: „Paēdīsim, tad apģērbsimies un pēc tam brauksim pie ārsta, jo pieraksts ir vienpadsmitos.“ Labāk: „Tagad paēdīsim.“ Kad tas izdarīts, var sākt nākamo soli.
4. Dodiet laiku atbildei
Pēc jautājuma nogaidiet. Nepārtrauciet un nesteidzieties pabeigt teikumu cilvēka vietā. Klusuma brīdis jums var šķist garš, bet viņam tas ir laiks atrast vārdus. Ja vārds nenāk prātā, varat maigi piedāvāt vienu variantu, bet ļaujiet cilvēkam pašam izlemt, vai tas ir īstais.
5. Piedāvājiet izvēli, nevis atvērtus jautājumus
Jautājums „Ko tu gribi ēst?“ prasa atcerēties, iedomāties un izlemt. Vieglāk atbildēt uz „Gribi zupu vai putru?“. Vēl vieglāk, ja abas lietas var parādīt: „Šo zilo jaku vai pelēko?“
6. Nepārbaudiet atmiņu
„Atceries?“ ir eksāmens, ko cilvēks ar demenci bieži nevar nokārtot, un viņš to jūt. Tā vietā, lai jautātu „Atceries, kas te bildē?“, pastāstiet: „Te esi tu ar mazmeitu pie jūras. Tu te izskaties tik laimīga.“ Ja atmiņa atgriezīsies, cilvēks to pateiks pats.
7. Runājiet kā ar pieaugušo
Izvairieties no tā sauktās veco ļaužu valodas: dziedoša, pārspīlēti lēna toņa, uzrunas „mēs“ „tu“ vietā („Nu, kā mēs šodien jūtamies?“) un runāšanas par cilvēku trešajā personā, kad viņš sēž blakus. Cilvēks ar demenci var neatcerēties vakardienu, bet pazemojumu viņš sajūt. Mīļvārdi ģimenē var būt dabiski. Problēma sākas tad, kad tie aizstāj cieņu.
8. Nestrīdieties par faktiem bez vajadzības
Ja tuvinieks saka, ka jāiet pie mammas, atbilde „Mamma jau sen ir mirusi“ var likt viņam katru reizi pārdzīvot zaudējumu no jauna. Varat teikt: „Tu šodien daudz domā par mammu. Kāda viņa bija?“ Tie nav meli — jūs vienkārši izvēlaties, uz ko atbildēt.
9. Atbildiet uz sajūtu, ne tikai uz vārdiem
Aiz dīvaina apgalvojuma var slēpties bailes, vientulība vai garlaicība. Pasakiet vārdos to, ko redzat: „Tu esi uztraukusies. Es esmu te.“ Sajūtas atzīšana bieži nomierina vairāk nekā pareizs fakts. Kad vārdu kļūst mazāk, vairāk pasaka sejas izteiksme, balss tonis un pieskāriens: mierīgs smaids un roka uz pleca var izteikt vairāk nekā teikums.
10. Atkārtotu jautājumu uzklausiet kā pirmo
„Tu jau to jautāji“ neko nemaina, jo cilvēks neatceras, ka jautāja. Atbildiet tikpat mierīgi un īsi kā pirmajā reizē: „Pie ārsta brauksim rīt no rīta. Es tev atgādināšu.“ Palīdz arī pulkstenis, kas rāda datumu, un zīmīte ar dienas plānu redzamā vietā — to iesaka arī Lielbritānijas veselības dienesta (NHS) padomi mājokļa pielāgošanai.
11. Apsūdzībās neaizstāvieties
„Kāds nozaga manu maku!“ Atbilde „Neviens neko nezaga, tu pati to kaut kur noliki“ parasti tikai saasina strīdu. Labāk: „Tas tiešām ir nepatīkami. Meklēsim kopā.“ Tomēr neatmetiet to ar roku: ja nauda patiešām pazūd, rēķini paliek neapmaksāti vai mājās nāk sveši cilvēki, pārbaudiet, vai tuvinieku neizmanto krāpnieki.
12. Kad pacietība beidzas, izejiet no istabas
Ja jūtat, ka jūsu balss kļūst skarba, pasakiet „Es uzvārīšu tēju“ un uz brīdi izejiet. Alcheimera biedrība iesaka šādos brīžos atkāpties un atgriezties vēlāk. Tā nav padošanās, bet gan veids, kā pasargāt sarunu — un sevi. Grūto brīdi vēlāk ir vērts izrunāt ar kādu, kas saprot, piemēram, atbalsta grupā (par to tālāk).
„Gribu uz mājām“ un nemierīgi vakari
Dažreiz cilvēks, sēžot savā dzīvoklī, saka, ka grib iet mājās. Iebildums „Tu taču esi mājās!“ parasti nelīdz. Iespējams, ar „mājām“ domāta nevis adrese, bet vieta, kur viņš jutās droši. Varat teikt: „Tu ilgojies pēc mājām. Pastāsti, kādas tās bija.“ Vai arī piedāvājiet kopā iedzert tēju.
Tomēr ņemiet šādus vārdus nopietni. ASV Alcheimera asociācija (Alzheimer’s Association) vēlmi „iet mājās“, atrodoties mājās, min kā vienu no aiziešanas un apmaldīšanās riska pazīmēm. Pēc tās datiem 6 no 10 cilvēkiem ar demenci vismaz reizi aiziet un apmaldās. Ja tuvinieks ir pazudis, sāciet meklēt uzreiz. Ja 15 minūšu laikā viņu neatrodat, zvaniet ārkārtas dienestiem — tā iesaka šī pati asociācija. Latvijā tas ir tālrunis 112. Par to, kad cilvēku vairs nevar atstāt vienu, stāstām atsevišķā rakstā.
Ja vakari mēdz būt nemierīgi, palīdz mierīgs, paredzams vakara ritms. NHS mājokļa pielāgošanai iesaka arī spilgtu un vienmērīgu apgaismojumu un vakarā aizvilktus aizkarus. Ja nemiers parādās pēkšņi vai kļūst stiprāks, pastāstiet par to ģimenes ārstam.
Demence tuviniekiem: kā parūpēties arī par sevi
Rūpes par cilvēku ar demenci nes līdzi arī nogurumu, vainas sajūtu un dusmas, par kurām kauns runāt. Ja jūs pastāvīgi esat aizkaitināts, slikti guļat un vairs nepriecājaties par tikšanos ar mammu vai tēti, tā ir izdegšanas pazīme, nevis rakstura vājums. Pacietīgu sarunu var uzturēt tikai tas, kuram pašam ir spēks.
Rīgā ir vietas, kur var saņemt padomu un atvilkt elpu:
| Kur | Ko piedāvā | Kā saņemt |
|---|---|---|
| Konsultatīvais centrs demences jautājumos | Bezmaksas konsultācijas, semināri tuviniekiem, regulāras atbalsta grupas | Ģertrūdes ielā 12, darba dienās 8.30–17.30, tālr. +371 61111161 |
| Dienas centri cilvēkiem ar demenci | Seši centri, rīdziniekiem bez maksas; var izmēģināt 1–5 dienas, maksājot tikai par ēdināšanu | Deklarēta dzīvesvieta Rīgā un Rīgas Sociālā dienesta izvērtējums; lēmums 22 darba dienu laikā |
| Atelpas brīdis | Līdz 30 diennaktīm gadā pieaugušajiem ar I grupas invaliditāti vai psihiskiem traucējumiem | Jautājiet sociālajā dienestā, vai jūsu tuviniekam tas pienākas |
Lai pieteiktos dienas centra pakalpojumam, sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, ģimenes ārsta izziņa ar demences diagnozi un, ja nepieciešams, psihiatra atzinums. Rīga ir paplašinājusi atbalstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem, tāpēc 2026. gadā spēkā esošos noteikumus ir vērts precizēt sociālajā dienestā.
Atbalsta grupā var palīdzēt jau tas vien, ka dzirdat: citiem mājās notiek tas pats, un viņi ir atraduši, kā ar to sadzīvot. Palīdz arī dalīt slodzi: ar brāļiem un māsām, ar dienas centru, ar regulāru palīgu. Pat dažas stundas nedēļā, kad par mammu vai tēti rūpējas kāds cits, ļauj jums pašam aiziet pie ārsta, izgulēties vai vienkārši pabūt vienatnē. Pēc tam arī saruna ar tuvinieku bieži izdodas mierīgāka.
Kur var palīdzēt regulārs palīgs — un kur ne
Your Native Care ir kompanjonu pakalpojums gados vecākiem cilvēkiem Rīgā. Palīgs nāk regulāri, un to izvēlamies pēc rakstura, interesēm un valodas — latviešu vai krievu. Viņš sarunājas, uzklausa atmiņu stāstus, dzer tēju, iet pastaigā, lasa priekšā, pavada pie ārsta vai uz veikalu, palīdz virtuvē. Pilns pakalpojumu saraksts.
Varat palīgam pastāstīt, kas jūsu tuviniekam palīdz sarunā un kādas tēmas viņu satrauc. Pēc katra apmeklējuma jūs saņemat īsu atskaiti, un, ja pamanām pārmaiņas pašsajūtā, par to informējam ģimeni. Palīgs atgādina par ārsta nozīmētajām zālēm, bet tās neievada un devas nemaina. Ja dzīvojat ārzemēs, varat maksāt un saņemt atskaites attālināti.
Mūsu pakalpojumam ir robežas. Mēs nesniedzam medicīnisku aprūpi un nestrādājam visu diennakti. Palīgs nedzīvo kopā ar klientu, un viens apmeklējums ilgst vismaz 2 stundas. Mūsu palīgi nav medmāsas vai demences speciālisti, bet kompanjoni. Mēs strādājam līdzās pašvaldības aprūpei mājās, nevis tās vietā. Ja tuvinieku vairs nevar atstāt vienu ne dienā, ne naktī vai viņam vajadzīga kvalificēta aprūpe, ar kompanjona apmeklējumiem vien nepietiks, un mēs to pateiksim godīgi.
- gadā mēneša paketes maksā 360 € (8 stundas), 675 € (15 stundas) un 1080 € (24 stundas) — visos gadījumos 45 € stundā. Vienreizējs apmeklējums maksā 70 € stundā. Tas ir dārgāk nekā privāta aprūpētāja pakalpojumi (10–25 € stundā), jo pakalpojums ir cits: piemeklēts kompanjons, koordinators, atskaites, aizvietošana un līgums. Sīkāk — cenas un kā tas notiek.
